LAT ENG RUS

Sound:

music.mp3

 

Pārskatot Latvijas jahtkluba un

Daugavas jahtkluba likteņgaitas

 

Latvijas jahtklubs dibināts 1924. gada jūlijā, kad tā flote sastāvēja no 5 buru un 4 motorjahtām.Bet jau pēc trim gadiem peldlīdzekļu skaits strauji palielinās un sasniedza 28 buru jahtas un 17.motorjahtas. Līdz ar to Latvijas jahtklubs ieņēma vadošo vietu Latvijas republikā arī turpmākajos gados, kā peldlīdzekļus skaita, tā arī biedru skaita ziņā. Par Latvijas jahtkluba biedriem bija gandrīz lielākā daļa valdības locekļu, diplomātiskais korpuss un valdošu uzņēmumu īpašnieki. Pie kluba stūres atradās pieredzējuši profesionāli jūrnieki un kuģu rēdereju īpašnieki.

 

Jau ar 1925.gadu Latvijas jahtklubs ieguva savā īpašumā apbūves gabalu Lielupē pie dzelzceļa tilta, Vikingu ielā 6. Šis īpašums ir 8500m2 liels un uz tā tika uzsākta kluba ēkas un elinga (jahtu šķūņa) celtniecība. Ēkas garums bija 50,2m un platums 24,2 m, tās upes galā bija 13,5x 2m Lielā zāle, valdes istaba, telpas kluba darbiniekiem un bocmanim, virtuvei un vairākas viesu istabas. Gruntsgabals klubam prasīja 7000,- latus, bet ēkas būvdarbi izmaksāja 39500,- latus.

 

1927.gadā gruntsgabala krastmalā, klubs ierīkoja jahtu pacelšanas un nolaišanas iekārtu slīpu, kas tam maksāja 2000,- latus. Visas šīs materiālās vērtības radītas no Latvijas jahtkluba biedru personīgajiem līdzekļiem, ka arī no dažādu sarīkojumiem. Nekādus pašvaldības vai valsts pabalstus klubs nesaņem. Savos 20 pastāvēšanas gados jahtklubs izvērsis plašu sporta un sabiedrisko dzīvi, piedaloties vietējos un ārzemju sporta pasākumos, kur arī guvis vērā ņemamus panākumus. Līdz ar to pilnībā reprezentējis Latvijas Republikas un tās sportu pasaulē.

 

1940.gadā klubā bija 498 biedri. Sākot ar 1941.gadu, līdz 1944. gadam, kluba dzīve pakāpeniski apsīka, jo tika deportēti daudzi kluba biedri, sākot ar Latvijas jahtkluba komodoru, admirāli Teodoru Spādi. 1944.gada pavasarī ūdenī nolaida tikai dažas jahtas. Elings bija pilns ar jahtām līdz pēdējai iespējai. Oktobra vidū pienāca Latvijas jahtkluba melnāka diena – atkāpjoties vacu karaspēki nodedzināja kluba ēku ar 57 buru jahtām, 38 motorjahtam un 10 ledusjahtam daudzu milijonu latu vērtībā.

 

Pēc vāciešu aiziešanas dzīvi palikuši jahtklubu biedri sanaca kopā un nolēma ķerties pie Latvijas jahtkluba atjaunošanas. Šai darbibai uzmanību pievērsa BASB „Daugava” CP pr-tājs A.Brambergs. 1944.gada 5. decembrī notika sanāksme, kurā bez A.Bramberga un E.Kanska vēl piedalijās A.Zviedris, Br.Jurkovs, L.Millers, K.Blite un Ē.Siliņš. Jau pašā sākumā tika pateikts, ka jahtklubs Lielupē atjaunojams, bet tas būs pakļauts BASB „Daugava” CP,jo citas organizācijas,bez jau esošajām,netiks legalizētas.Šādā situācijā jahtkluba atjaunotāji vienojās Latvijas jahtklubu turpmāk dēvēt par Daugavas jahtklubu.Tā kā atjaunotāju rīcībā nebija nekādi finansilāli līdzekļi un materiālas vērtības (neviena jahta!),tādēļ nolēma palikt BASB „Daugava” CP pakļautībā.

 

1946.gadā A.Brambergam izdevās panākt vienošanos ar armijas sapieru vienību, kas būvēja tiltu pār Lielupi, par jahtkluba ēkas celtniecību, jo viņš bija Maskavā saņēmis jahtkluba atjaunošanai 500 000,- rubļus. Ēka tika celta uz nodegušas ēkas pamatiem. Sapieri ēku pabeidza 1948. gada pavasarī. Kad BASB „Daugava” CP gribēja sapieru vienībai samaksāt par padarīto, tad izrādījās, ka to nav iespējams izdarīt, jo tāda sapieru vienība vairs nepastāvēja, jo tā pēc tilta uzbūvēšanas, tikusi izformēta. Ta jahtkluba ēkas celtniecību BASB „Daugava” CP neizdeva ne rubli.

 

Jau no paša sākuma BASB „Daugava” CP kluba algotos darbiniekus iecēla vai pieņēma darbā, kā arī jahtklubu ieslēdza dažāda veida biedrības struktūrās bez jahtkluba valdes informēšanas vai piekrišanas par nepieciešamajām izmaiņām. Tā rezultātā 1961.gadā likvidēja jahtkluba specifisko struktūru un iekļāva to t.s. Jūrmalas sporta kombinātā, kurā bija vēl iekļauti citi sporta veidi, kā tenis, vingrošana u.c. Tas tika darīts tādēļ, lai algoti darbinieki saņemtu lielākas algas. Tā kā kombināta atsevišķos sporta veidus neizdevās sacementēt vienā veselā, tad tika radīta ASB „Daugava” Ūdenssporta bāze (ŪSB). Arī šājā kombinācijā tika apvienoti vienā teritorijā un zem viena saimnieka vadības burāšana, airēšana un smaiļošana (nekur pasaulē nebijis variants!). Līdz ar to šai bāzei bija liels algoto darbinieku skaits, kas visi saņēma labas algas, komandējumus, trenniņu nometne un ēdiena talonus... Bez jahtkluba valdes piekrišanas ŪSB nojauca jahtkluba koka ēkas daļu ar zāli Lielupes pusē un uzcēla divstavu mūra piebūvi ar zāli, dušām un administrācijas telpām. Tāpat ŪSB rīkojas ar autotransporta remontdarbnīcu uz jahtkluba piederošās teritorijas. Kas atteicas uz atsevišķo jahtklubam nepieciešamo būvju celtniecību, tad tādus darbus veica jahtkluba juridiskie biedri, kā „Olainfarm” (divstāvu, koka, inventāra uzglabāšanas skapīšu būves finansēšana), ”Latvenergo” veica jahtu piestātnes būvdarbus. Tāpat TTP veica slīpa restaurāciju un pārbūvi. Citi juridiskie biedri piedalījās krastmalas nostiprināšanā, teritorijas asfaltēšanā un citos tehniska rakstura darbos, kas nepieciešami tieši jahtkluba specifikai, ( piemēram, stacionāra celtņa uzstādīšana krastmalā jahtu pacelšanai un nolasīšanai ). Vēl jānorāda, ka jahtkluba individuālo, tā arī kolektīvo biedru „biedru maksas” par peldlīdzekļu turēšanu jahtkluba ostā, tika ieskaitīti ŪSB kasē. Visu iemaksu lielums noteica ŪSB direktors un šie līdzekļi arī tika izlietoti pēc viņa ieskatiem.

 

Laikā no 1944.gada decembra līdz pat šim laikam, jahtklubs ir viens no vadošiem Latvijā. Tā sportiskie rezultāti tālu zinami aiz mūsu zemes robežām. Visus šos garos gadus, klubs organizējis un realizējis sabiedrisko kultūras dzīvi un darbojies nepārtraukti jaunu jahtu vadītāju sagatavošanā un to kvalitātes paaugstināšanā, līdz ar to nodrošinot iespēju Latvijas burātājiem ar savām jahtām iziet plašajā pasaulē.

1924

1924-1927

1927-1940

1940-1946

1946-1991

šodien